Šī ir beta versija, vietā - ja jums atrast kļūdas un neprecizitātes, lūdzu, e-pastu mums. tic@siauliai.lt Vecā versija vietas
Paieškos forma

„ŠAUĻU REKORDI”

Šauļus un Šauļu novadu slavenus dara ne viens vien rekords. Lietuvas rekordu grāmatā ierakstīti ne vien Šauļu novada ģeogrāfiskie maksimumi un minimumi, bet arī Šauļu iedzīvotāju – sabiedrisko darbinieku, mākslinieku, kolekcionāru – sasniegumi… 

Rēkīvas ezers ierakstīts Lietuvas lielāko ezeru desmitniekā kā desmitais. Tā platība – 1150,9 ha, lielākais dziļums 7 metri, krasta līnijas garums 14,10 km.

 

– Starp senākajiem Lietuvas vietvārdiem, kas minēti vēstures avotos pirmo reizi, Šauļu zemes (varbūt arī vietas) nosaukums – ir piektais (1236. g.). Tādējādi Šauļu vietas nosaukums ir senāks par Viļņas (1323. g.), Traķu (1337. g.), Kauņas (1361. g.), Klaipēdas (1252. g.) vietvārdiem. 

– Šauļos darbojas arī Lietuvā vecākais uzņēmums – tā ir Šauļu alus darītava “Gubernija”. Rakstu avotos tā pirmo reizi pieminēta Karaliskās ekonomijas inventāra sarakstos 1786. gadā, kur norādīts, ka uzņēmuma ēkas ozola pamati ir aizpuvuši un tos vajag remontēt. Speciālisti uzskata, ka uzņēmums ir uzbūvēts ap 1665.–1675. gadu.

 

– Slēgtā akciju sabiedrība “Rūta”  ir vecākais strādājošais konditorejas uzņēmums Lietuvā. Tas ražo dažādu veidu, garšu un formu konfektes. Šis uzņēmums var pretendēt arī uz visvairāk atkārtotā uzņēmumu nosaukuma rekordu. Pēc 1994. gada datiem, 66 uzņēmumiem bija nosaukums “Rūta” (neskaitot šā nosaukuma uzņēmumu filiāles nosaukumos).

 

– Jaunākā Lietuvā ir Šauļu Universitāte. Dibināta 1997. gadā, reorganizējot Šauļu pedagoģisko institūtu un Kauņas Tehnoloģiskās Universitātes politehnisko fakultāti. Universitātē pašlaik mācās apmēram 10 tūkstoši studentu un klausītāju. 

 

– Šauļu lidosta Zokņos ir lielākā lidosta Lietuvā. Tās platība ir 10 km2. Lidostā ir divi lidmašīnu skrejceļi: 3,5 km garš 45 m plats – galvenais, klāts ar 2 m biezu betona, asfaltbetona un armatūras slāni, un 3,2 km garš – rezerves skrejceļš. Tas ir bijušais slepenais Padomju Savienības (vēlāk Krievijas) bruņoto spēku lidlauks ar lidmašīnu remonta uzņēmumu. Pēc skrejceļa tehniskās rekonstrukcijas 2006. gada 26. oktobrī oficiāli tika atklāts Šauļu militārās lidostas galvenais skrejceļš. Karavīri apgalvo, ka tagad šis skrejceļš ir labākais Baltijas valstīs. Pirmie skrejceļa segumu izmēģināja divi Spānijas iznīcinātāji F-1 “Mirage”. Lidosta var pieņemt arī pasaulē vislielākās lidmašīnas. 

 

– Lielākais saules pulkstenis uzstādīts Šauļos, atzīmējot pilsētas 750 gadu jubileju. Šā pulksteņa pamats – apaļš amfiteātra laukums, kura vidū atrodas 17 metrus augsta klasiska stila kolonna, bet uz tās gandrīz 4 metrus augsta skulptora Staņislova Kuzmas veidota zeltīta bronzas skulptūra. Viss laukums – pulksteņa ciparnīca ar lietiem metāla cipariem (12, 3 un 6). Cipari norāda Šauļu pilsētas dibināšanas gadu – 1236., bet pāri tiem slīdošā kolonnas ēna rāda laiku. Pulksteņa laukuma arhitekti – A. Čerņausks, A. Vīšņausks, R. Jurgēla.

 

– Saules pulkstenis, kas atrodas uz Sv. Pētera un Paula katedrāles dienvidu fasādes sienas, ir viens no vecākajiem un labāk laiku pārdzīvojušajiem pulksteņiem Lietuvā. Tas uzstādīts ap 1625. gadu. Pulkstenis rāda laiku no plkst. 7.00 rītā līdz 17.00 vakarā, bet, ja par pulksteni vajadzētu stāstīt pilsētas viesim, tad var teikt, ka tas ir vienīgais pulkstenis Lietuvā, kas rāda precīzu astronomisko Šauļu zemes laiku! Citi vecākie Lietuvas saules pulksteņi: ap 1610. gadu uzstādīts uz akmens pie Kretingas klostera un ap 1700. gadu – uz Pažaisles klostera sienas. Precīzi pulksteņu uzstādīšanas datumi nav zināmi.

 

– Lielākā Lietuvā ir profesora Kazja Morkūna radītā vitrāža “Saules kauja” Šauļu koncertzālē “Saule”. Tās platība – 200 m2 (52 m gara). Vitrāža veidota no krāsaina stikla gabaliem, kas sastiprināti metāla un betona karkasā, un attēlo 1236. gadā notikušo kauju starp Lietuvas un Zobenbrāļu ordeņa karaspēkiem, iemūžinot 750 gadu jubileju, kopš vēstures hronikās pirmo reizi pieminēts Šauļu vārds. Tikpat liels šā autora agrāk veidots darbs ir “Uzvarētie”, kas atrodas Kauņas IX forta muzejā. 

 

– Lielākā glezna – 80 m gara, 1,5 m augsta, platība 120 m2, ko 1995. gada 19.–20. janvārī 33 stundās uzgleznoja sešdesmit dažādus mākslas virzienus pārstāvoši un dažāda vecuma mākslinieki Šauļu mākslas galerijā. Darbs nosaukts “Policestas” (Asinsgrēks). Glezna eksponēta Lietuvas galerijās. 

 

– Mazākais ekslibris Lietuvā – 5,2 mm augsts, 4,8 mm plats – radīts 1999. gada maijā, Šauļu iedzīvotāja Pauļus Arlauska oforta tehnikā, neizmantojot palielināšanas līdzekļus. Ekslibris radīts Jonam Nekrašum. Miniatūrajā ekslibrī ir uzraksts “JON exlibris”. 

 

– Visplašākā viena autora pašportretu izstāde – 40 darbi, kas radīti 50 gadu laikā, – eksponēta Šauļu iedzīvotāja mākslinieka Antana Krištopaiša personālizstādē 1996. gada 20. septembrī – 9. oktobrī Šauļu “Laiptų” galerijā

 

– 2000. gada 3. jūnijā Lietuvas lauku muzikantu un kapelu festivāla “ANT RUBEŽIAUS” laikā tika uzlabots garākā pilsētnieku galda rekords – aiz cienastiem nokrautā 159 metrus un 80 centimetrus garā galda, kas stiepās no Kaštonų alejas virzienā uz “Šiaulių” viesnīcu, sasēdās visvairāk cilvēku. Iepriekšējais rekords (126 m 85 cm) tika sasniegts 1993. gada 16. oktobrī Viļņas Vingija parkā Rudens labumu gadatirgus laikā. Diemžēl ar šo rekordu Šauļu iedzīvotāji ilgi priecāties nevarēja. 2001. gada 23.–29. jūlijā Klaipēdā, “Jūras svētku” laikā tika uzstādīts apmēram 1 km garš galds ar divām solu rindām no Atgimimo laukuma līdz Lietuvninkų laukumam.

 

– Krustu kalns – ne tikai vienīgais pasaulē, bet arī slavens ar saviem rekordiem. Visvairāk dievlūdzēju – apmēram 300 tūkstoši – sapulcējās pie Krustu kalna 1993. gada 7. septembrī uz Romas katoļu baznīcas pāvesta Jāņa Pāvila II vadīto Sv. Misi un dievkalpojumu. Dievkalpojumus translēja visas Lietuvas televīzijas kompānijas.
Visvairāk garīdznieku dievkalpojumā – apmēram 150 – piedalījās Sv. Misē Krustu kalnā (Šauļu raj.) 1993. gada 7. septembrī. Piedalījās pāvests Jānis Pāvils II, vairāki kardināli, daži desmiti bīskapu un vairāk nekā 100 mācītāji.

 

– Visvairāk krustu uz pilskalna – pāri par 100 tūkstošiem (katru dienu uz kalna tiek atstāti paliekamos desmitiem jaunu krustu, tāpēc to skaits mainās pa stundām!) – ir uz Krustu kalna, saukta arī par Pils kalnu, Svētkalnu, Jurgaišu un Domantu pilskalnu. Šeit krustus novieto slimnieki, invalīdi un nelaimīgie, jo vieta tiek uzskatīta par brīnumdarītāju. Uzskatāms, ka pirmos krustus sāka likt 14. gs. beigās – 15. gs. sākumā. To skaits variē: 1850. gadā bija 20 krustu, 1900. gadā – 130, 1914. gadā – 200 un mūra kapela, 1920. gadā – 50, 1938. gadā pāri par 400, 1960. gadā – ap 5000. 1961. – 1975. gadā krusti ne vienu reizi vien tika iznīcināti, tomēr cilvēki aizvien tos lika no jauna. 1990. gada septembra sākumā Pedagoģiskā institūta studenti saskaitīja 55 331 krustus. No tiem: novietoti vai pakarināti līdz 0,5 m augsti– 40 944; līdz 1 m augsti – 6648, no 1 līdz 2 m – 6497, no 2 līdz 4 m – 1112, augstāki par 4 m – 130. No stāvošajiem krustiem 12 226 – koka, 2001 – metāla, 107 – granīta, 37 – betona, 16 – no dažādiem materiāliem. Uzskaitītas arī 226 gleznas un skulptūras, kā arī 96 krucifiksi.

 

– Trīspadsmitgadīgais Šauļu iedzīvotājs Mindaugs Peleckis, kas sarakstījis dzejoļu, pasaku un fantastikas grāmatu “Vienaradzis”, ir jaunākais grāmatas autors Lietuvā. To 1990. gadā izdeva periodikas izdevniecība Viļņā 5 tūkstošu eksemplāru tirāžā.

 

– Visvairāk bērnu ir izaudzinājuši Šauļu iedzīvotāji aktrise Staņislava Jaškevičūte-Venclauskiene (1874–1958) un advokāts Kazimiers Venclauskis (1880–1940). Viņu ģimenē no 1909. gada līdz 1940. gadam auga vairāk nekā 100 bērni. Tikai divi – Danute un Gražbīle – bija pašu, visi pārējie – bāreņi un pamesti bērni. Šajā ģimenē izauga daudz cilvēku, kam ir īpaši nopelni pret Lietuvu. 

 

– Šauļus slavenus dara arī kolekcionāri: visbagātīgāko leļļu kolekciju no visas pasaules ir savākusi Didždvarja ģimnāzijas skolotāja Elvīra Balčūnaite. Suvenīru lelles viņa sāka vākt 1978. gadā; 1989. gadā leļļu jau bija apmēram 400 no vairāk nekā 60 pasaules valstīm, bet 2000. gadā – jau 750. 

 

– Visbagātāko parakstu kolekcija, kurā 1991. gadā bija 2400 mākslinieku un izpildītāju paraksti, 33 gados savāca Šauļu iedzīvotājs Rimants Vincents Vaitiekūns. Šajā kolekcijā pie parakstiem ir arī operas, baleta, teātra, kino, estrādes izpildītāju, rakstnieku, mākslinieku un diriģentu īsi novēlējumi. Mākslas slavenības no 57 pasaules valstīm parakstījās uz papīra lapiņām, fotogrāfijām, atklātnītēm, dažādiem bukletiem, koncertu programmiņām u.c. R. V. Vaitiekūns 1991. gadā daļu kolekcijas demonstrēja Šauļos sarīkotajā izstādē. 

 

– Visbagātāko kolekciju par kaķu tēmu 30 gadu laikā savāca Šauļu iedzīvotāja provizore Vanda Kavaļauskiene. Pavisam viņas kolekcijā 1991. gadā bija 12 450 eksponāti: suvenīri, rotaļlietas – 2100, interesanti apraksti, dzejoļi – 6500, grāmatas, žurnāli – 900, gleznas, mākslas fotogrāfijas– 600, atklātnītes – 600, pastmarkas – 250, dažādi citādi priekšmeti (diapozitīvi, kalendāri, uzlīmes, etiķetes, galdauti, kārtis, trauki, kaķu ēdiena iepakojuma paraugi, kosmētikas komplekti, smaržas u.c.) – 1500 no 52 pasaules valstīm. 1990. gada 17. maijā uz šīs kolekcijas pamata Šauļos atvērts vienīgais Lietuvā un otrais pasaulē Kaķu muzejs, kurā 1991. gada 1. janvārī bija 4 100 eksponātu, bet 2006. gadā – jau 14 000! Muzeja apmeklētājus sagaida pats muzeja “direktors” – kaķis File.

 

– Lielākā kovboju ādas cepure Lietuvā tika parādīta 2003. gada 12. septembrī Šauļu pilsētas dienās notikušajā folkmūzikas un kantrimūzikas festivālā “Baltais ceļš”. Cepures kopējais diametrs 142 centimetri. Pēc kluba pasūtījuma to pašuva Viļņas Jona Sinkeviča individuālā uzņēmuma meistari.

 

– 2004. gada 1. septembrī kantrimūzikas klubs “Juonė Pastuogė” svinēja 10 gadu jubileju, bet ansamblis “Jonis” – 20 gadu jubileju. Tam par godu krodziņa “Juonė Pastuogė” šefpavārs Lins Dermausks, krodziņa direktors Edmunds Grubļauskis un muzikants no VETOBANK Rolands Kažemēks koncerta laikā izvārīja 1000 kg COUNTRY SĒŅU ZUPAS. Zupai tika patērēts: 100 kg sēņu, 60 burkānu kg, 40 kg sīpolu, 160 kg kartupeļu, 60 kg piena, ūdens un garšvielu. Zupa tika bez maksas izdalīta skatītājiem.

 

– Speciāli 3. Baltu kantrimūzikas festivālam “Baltais ceļš”, kas notika 2005. gada 9. septembrī Šauļu pilsētas dienās, tika izgatavots Lietuvā smagākais COUNTRY VELOSIPĒDS, kura riteņi – no dzirnakmeņiem, bet rāmis no tīra metāla. Velosipēdu izgatavoja kalējs Sims Mazeļausks no Mažeiķiem un tā svars – 121 kg. Velosipēdu festivālā izmēģināja muzikanti un pats Šauļu pilsētas mērs. Tagad to varat apskatīt mūzikas klubā – krogā “Juonė Pastuogė”.

 

– Savdabīgs rekords – garākā recenzija par Lietuvas rekordu grāmatu arī pieder Šauļu iedzīvotājiem: rakstu “Šauļu zeme  – “Lietuvas rekordos” nodrukāja Šauļu rajona laikraksts “Laiks” (254 rindiņas, 7,5 tūkst. rakstu zīmju).

Ja gribat labāk iepazīt Šauļu novadu, noteikti apmeklējiet tā ievērojamās vietas. Atbrauciet, paskatieties un pastāstiet citiem!

PASIRINKITE