|
 |
Maršruts "Piliena ceļojums"
1. Strūklaka "Mātes stāvoklis"
 Vilniaus un Kaštonų i. krustojums
Dekoratīva skulptūra „Motinystė", esoša Vilniaus ielā, pirms Kaštonų alejas, bija briedināta daudzus gadus. Sieviete ar zīdaini uz ceļiem - diezgan intīma scēna, dzīvē paslēpta no nepiederošām acīm. „Motinystė" - ikdienišķa māte ar zīdaini uz ceļiem - vēl viens iespaidīgs pilsētas akcents, kuru radījis skulptors prof. A. Toleikis 1979. g.
|
2. Strūklaka Pelikāni
 Vilniaus un Tilžės i. krustojums
Strūklaku-skulptūru „Pelikanai" bija radījusi skulptore B. Kasperavičiene un 1978. g. tā bija uzstādīta Vilniaus ielā. Rekonstruēta pēc 25 gadiem. Ne viens vien garāmgājējs aizdomājas, kā tādi eksotiski putni pelikāni uzradušies Šauļos? Bet bija tā: vienu reizi divi iemīlējušies pelikāni atpalika no sava bara. Viņi samaisīja virzienus un, tā vietā lai lidotu uz Dienvidiem, aizlidoja uz Ziemeļiem. Lidodami pār Šauļiem viņi notupās peļķītē remdēt slāpes. Un šeit ļauna burve viņus pārvērta par akmeņiem.
|
3. Rūdes strūklaka
 Rūdes un Vilniaus i. krustojums
Mazs brūns kupols simbolizē šeit kādreiz tecējušu upīti. Ar laiku upīte nokļuva zem zemes un tālāk tecēja tā nosaukumu piesavinājusies iela. Strūklaka Vilniaus un Rūdes ielu krustojumā bija uzbūvēta 1986. g., kad pilsēta gatavojās savai 750 gadu jubilejai. Daudz pūļu bija vajadzīgs, lai iegrožotu šo straujo upīti, bet toties tagad redzam strūklaku ar skulptūras autora K. Kasperaviča iespiestiem savādiem, veclaicīgiem griezumiem. Studenti ievēroja, ka tā ir varbūt vienīgā skulptūra Lietuvā, radīta upei.
|
4. Skulptūru kompozīcija Trīs putni
 Draugystės pr. 25, pie „Šauļu" viesnīcas
Laukumā, uz pļaviņas, pretī „Šauļu" viesnīcai, skulptūru kompozīcija „Trys paukščiai". Ejot apkārt skulptūrai ikvienu reizi redzam to no cita novērošanas punkta. Plastiskas līnijas mainās, radot kustības iespaidu. Putni griežas, vēcina spārnus. Viņi ir sagatavojušies izplest savus varenos spārnus. Skulptūra radīta 1981. g., tās autors - K. Kasperavičius. Laukuma autors - arhitekts A. Černiauskas.
|
5. Talkšos ezers
 Talkšos ezers, savienots kopā ar Ginkūnu ezeru, ir gandrīz pilsētas centrā. Talkšos ezera platība - 56,2 ha, vidējais dziļums - 3,5 m, dziļākā vieta - 8,2 m. Tur pat uz ziemeļiem no Talkšos ir 16 ha platības Ginkūnu ezers. 2003. gadā Talkšos ezera austrumu piekrastē, Talkšos un Salduves parkos, bija iekārtota Talkšos ekoloģiskā taka. Taku veido 23 pieturvietas, tajās uzstādīti informācijas stendi un stabi-soliņi, tornītis putnu novērošanai un tiltiņš pār strautiņu. Takas garums - apmēram 5 km. Botānikas institūta speciālisti sastādīja ekoloģiskās takas shēmu, tajā atzīmēja visas pieturvietas, sagatavoja informācijas materiālu par Talkšos ezera piekrastes augiem, dzīvniekiem, ainavu dažādību un šīs vietas vēsturi. Šeit plānojams iekārtot airēšanas trasi un sakārtot piekrastes fragmentus, piemērojot tos sportam un atpūtai.
|
|
|
|
|
